Tas bija 26. marts, kad es atgriezos, atkal biju dzīva un īsta, laimīga. Atkal spēju veidot grafikas un tā vienkārši smieties.
Tas bija 28. marta rīts, kad nomira mana vecmāmiņa. Tukšuma eksplozija. Lai gan viss tāpat bija labi.
Bēres bija pirmajā aprīlī.
Šī ziema, it īpaši - februāris un marts bija mana personīgā elle. Personīgā, ikdienišķā traģēdija. Taču marta beigās viss atrisinājās, par spīti vecmāmiņas [kura man bija ļoti dārga] nāvei, par spīti mammas depresijai.
Es te tikai biju.
AtbildētDzēst