Tovakar es atklāju smieklu dziednīcas, skaļi, skaļi smiedamās viņas dzīvoklī, muļķodamās un runādama vēl lielākas muļķības. Tovakar es mācījos nedomāt pārāk daudz un katru mirkli, nemēģināt saprast un izprast visu. tovakar es atklāju viekāršību un nenopietnību mirkļiem. Tas bija savādi. Pat ļoti. Savādāka pasaule, savādākas domas, savādākas sajūtas.
Tovakar es iepazinu pasauli citādāk, savādāk, svešāk. Es zināju, ka nekad nemācēšu dzīvot tā, taču tas bija tik vienkārši un labi, tik jautri un neatkārtojami.
Pieliet istabas ar smiekliem, mesties sniegā vārda vidū, muļķoties un ārdīties. Tas nav sarežģīti arī tagad. Bet tovakar tas bija īpaši. Savādāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru